Difference between revisions of "ka bed"

From Rangjung Yeshe Wiki - Dharma Dictionary
Jump to navigation Jump to search
m (Bot: Adding <noinclude>{{TermAdmin}}{{Term}}</noinclude>)
Line 7: Line 7:
 
1) fruit bil ba mo; 2) med. tree [IW]
 
1) fruit bil ba mo; 2) med. tree [IW]
  
gourd [JV]
+
gourd [JV] <br>
 +
 
 +
 
 +
(med) Gourds <br>
 +
Synonyms : ka bed, kha da ka, rasmi tsi, 'khru gcod gtso ba, chag tshang ku, gser la phud bu (Shel gong), khada'ka, rasmitsi, 'khrug chod tso bo, chag chang ku ba (Dawa 2009),  ku ba, ku ba kha bo (Dash 1989) <br>
 +
'''ka bed 'bras bu'''s tsha 'khug gcod par byed / zhes par / rang byung pas / ka ped rgyu long tsha 'khru sel / zhes par / rigs che chung gnyis / '''che ba pho rigs''' la / ming ka bed / kha da ka / rasmi tsi / 'khru gcod gtso ba / chag tshang ku zer / 'khrungs dper / ka ped ces bya'i 'bras mchog ni / lo ma leb la che ba yin / sdong po ring la yal ga mang / me tog dkar la rab tu mdzes / 'bras bu byis ba'i thod phor 'dra / ro ni cung zad skyur ba yin / nus pas rma dang glo nad sel / zhes stod nas dzo ki rnams kyis chu snod du 'khyer yong ba dang / tsha ba go rong sogs su ldum rar 'dzugs pa 'bras bu khu tshur tsam byung nas 'og tu rdo leb bzhag pas rdo nyi mas dros ba'i rken gyis 'bras bu cher myur bas rgyas pas / rdo thog shing skyes ku ba mtshar / zhes zer / chung tshe rtswa thag gis sked pa'am stod sman nas bsdams bzhag pas gong 'og nas tshar bas bum dbyibs dod par byed pa yin / che ba la lug thang gi grod pa tsam yong bar 'dug / 'bras bu'i nang lha ba dkar sob kyi gang yod pa'i gseng na sa bon 'bras bu dkar leb gser me'i phyogs dbyibs yong ba la gser la phud bu zhes bya / 'khrungs dper / gser la phud bu zhes bya ba / ku ba'i sa bon 'bras bu ste / nus pas 'khru gcod gyen 'dren skyugs / zhes 'byungs / '''bil ba zhes ku ba chung ba mo rigs''' te / ming / bilba / sha'ndi lya / shai mu' sha / ma' lu' ra / shri' phal / dpal 'bras / bhai la zer / sngon shing gi lha mos bcom ldan 'das la shing thog gi snying po bilba phul te bkra shis ba'i rdzas su byin gyis brlabs zhes pa yongs grags te / 'bras bu khu tshur tsam nang sgo nga'i ser thigs 'dra ba'i dbus su tshigs rus nar leb yong ba [214] ro skyur zhing bska ba'o // (Shel gong shel phreng, pdf p 213.1) <br>
 +
'''ka bed''' ni / ku ba chen po zer / rigs gnyis las che ba pho rigs ste / rigs gnyis las che ba pho rigs ste / 'khyil nas skye ba lo ma ha lo 'dra / sdong spu rtsub can / me tog dkar po gang bu hril 'dzod byis thod 'dra bas snod byed rung / 'bru gser me ltar dkar skyur ba'o / kla sman chag tshang khu bar she la phreng du de'i ming la byung zhing / mos pa'i zhal lung du yang a ru ra rnam rgyal la chag tshang khu ba zhes yongs su je grags pa do'i gzugs 'dra pa yin te / zhes gsungs shing / bla ma dam pa rnams kyis phyag len du yang 'dir bshed / rang byung rdo rjes / ka bed rgyu long tsha 'khru sel // zhes so // (mDzes mtshar mig rgyan, print p 182) <br>
 +
 
 +
Illustrations : Dawa 2009. 'Phrin Las 1987 (27_081) ka ped (27_082) ka ped mo (35_05) ka ped. 'Jam-dpal (print p 182) ka bed <br>
 +
 
 +
1. ''Lagenaria siceraria'' (Molina) Standl. (Cucurbitaceae) Bottle gourd, Calabash (Wangyal 2020). Sanskrit : alābū, kaṭu tumbī (Dash 1989), kaṭutuṃbī (Pandanus) <br>
 +
2. ''Cucurbita pepo'' L. (Cucurbitaceae) Squash, Pumpkin (Drungtso 1999). Synonyms : bil ba (Molvray 1988), bum sha (Dash 1989). Sanskrit : kūṣmāṇḍaka (Dash 1989). It is of central american origin. <br>
 +
3. ''Citrullus lanatus'' (Thunb.) Matsum & Nakai (Cucurbitaceae) Water melon (Molvray 1988 G,P) <br>
 +
4. ''Citrullus colocynthis'' (L.) Schrad. (Cucurbitaceae) Colocynth, Bitter apple, Bitter cucumber (Molvray 1988 Dh). Reported name bi sha la. Sanskrit : viśālā (Dash 1989, Pandanus), mahendravāruṇī (Pandanus) <br>
 +
[[User:Johannes Schmidt|Johannes Schmidt]] ([[User talk:Johannes Schmidt|talk]]) 17:34, 15 March 2024 (EDT)
  
 
  [[Category:Tibetan Dictionary]] [[Category:rydic2003]] [[Category:ka]]
 
  [[Category:Tibetan Dictionary]] [[Category:rydic2003]] [[Category:ka]]

Revision as of 17:34, 15 March 2024

This is the RYI Dictionary content as presented on the site http://rywiki.tsadra.org/, which is being changed fundamentally and will become hard to use within the GoldenDict application. If you are using GoldenDict, please either download and import the rydic2003 file from DigitalTibetan (WayBack Machine version as the site was shut down in November 2021).

Or go directly to http://rywiki.tsadra.org/ for more upcoming features.

ཀ་བེད
1) fruit bil ba mo [from stod vase shaped and can ve made into a water vessel]; 2) med. tree [bitter-sweet, heating, by its power 'khru ba gcod, overcoming swollen limbs] [IW]

gourd [RY]

1) fruit bil ba mo; 2) med. tree [IW]

gourd [JV]


(med) Gourds
Synonyms : ka bed, kha da ka, rasmi tsi, 'khru gcod gtso ba, chag tshang ku, gser la phud bu (Shel gong), khada'ka, rasmitsi, 'khrug chod tso bo, chag chang ku ba (Dawa 2009), ku ba, ku ba kha bo (Dash 1989)
ka bed 'bras bus tsha 'khug gcod par byed / zhes par / rang byung pas / ka ped rgyu long tsha 'khru sel / zhes par / rigs che chung gnyis / che ba pho rigs la / ming ka bed / kha da ka / rasmi tsi / 'khru gcod gtso ba / chag tshang ku zer / 'khrungs dper / ka ped ces bya'i 'bras mchog ni / lo ma leb la che ba yin / sdong po ring la yal ga mang / me tog dkar la rab tu mdzes / 'bras bu byis ba'i thod phor 'dra / ro ni cung zad skyur ba yin / nus pas rma dang glo nad sel / zhes stod nas dzo ki rnams kyis chu snod du 'khyer yong ba dang / tsha ba go rong sogs su ldum rar 'dzugs pa 'bras bu khu tshur tsam byung nas 'og tu rdo leb bzhag pas rdo nyi mas dros ba'i rken gyis 'bras bu cher myur bas rgyas pas / rdo thog shing skyes ku ba mtshar / zhes zer / chung tshe rtswa thag gis sked pa'am stod sman nas bsdams bzhag pas gong 'og nas tshar bas bum dbyibs dod par byed pa yin / che ba la lug thang gi grod pa tsam yong bar 'dug / 'bras bu'i nang lha ba dkar sob kyi gang yod pa'i gseng na sa bon 'bras bu dkar leb gser me'i phyogs dbyibs yong ba la gser la phud bu zhes bya / 'khrungs dper / gser la phud bu zhes bya ba / ku ba'i sa bon 'bras bu ste / nus pas 'khru gcod gyen 'dren skyugs / zhes 'byungs / bil ba zhes ku ba chung ba mo rigs te / ming / bilba / sha'ndi lya / shai mu' sha / ma' lu' ra / shri' phal / dpal 'bras / bhai la zer / sngon shing gi lha mos bcom ldan 'das la shing thog gi snying po bilba phul te bkra shis ba'i rdzas su byin gyis brlabs zhes pa yongs grags te / 'bras bu khu tshur tsam nang sgo nga'i ser thigs 'dra ba'i dbus su tshigs rus nar leb yong ba [214] ro skyur zhing bska ba'o // (Shel gong shel phreng, pdf p 213.1)
ka bed ni / ku ba chen po zer / rigs gnyis las che ba pho rigs ste / rigs gnyis las che ba pho rigs ste / 'khyil nas skye ba lo ma ha lo 'dra / sdong spu rtsub can / me tog dkar po gang bu hril 'dzod byis thod 'dra bas snod byed rung / 'bru gser me ltar dkar skyur ba'o / kla sman chag tshang khu bar she la phreng du de'i ming la byung zhing / mos pa'i zhal lung du yang a ru ra rnam rgyal la chag tshang khu ba zhes yongs su je grags pa do'i gzugs 'dra pa yin te / zhes gsungs shing / bla ma dam pa rnams kyis phyag len du yang 'dir bshed / rang byung rdo rjes / ka bed rgyu long tsha 'khru sel // zhes so // (mDzes mtshar mig rgyan, print p 182)

Illustrations : Dawa 2009. 'Phrin Las 1987 (27_081) ka ped (27_082) ka ped mo (35_05) ka ped. 'Jam-dpal (print p 182) ka bed

1. Lagenaria siceraria (Molina) Standl. (Cucurbitaceae) Bottle gourd, Calabash (Wangyal 2020). Sanskrit : alābū, kaṭu tumbī (Dash 1989), kaṭutuṃbī (Pandanus)
2. Cucurbita pepo L. (Cucurbitaceae) Squash, Pumpkin (Drungtso 1999). Synonyms : bil ba (Molvray 1988), bum sha (Dash 1989). Sanskrit : kūṣmāṇḍaka (Dash 1989). It is of central american origin.
3. Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum & Nakai (Cucurbitaceae) Water melon (Molvray 1988 G,P)
4. Citrullus colocynthis (L.) Schrad. (Cucurbitaceae) Colocynth, Bitter apple, Bitter cucumber (Molvray 1988 Dh). Reported name bi sha la. Sanskrit : viśālā (Dash 1989, Pandanus), mahendravāruṇī (Pandanus)
Johannes Schmidt (talk) 17:34, 15 March 2024 (EDT)